Week 30 Activity 6: Trends influencing NZ or Internationally

Te Ao Matihiko

He aha?

I ngā tau e rima kua tū au hei kaiako, ko te ao matihiko tētahi huarahi kua kaha whāia e ngai tātou ahakoa kaiako mai, aha mai. Heoi kua kaha whāia e te hunga mātātahi kei te noho katoa nei rātou ki roto i te ao matihiko.  Ko tā te kaiako he whai i ngā huarahi kia tōia mai te ākonga me ōna katoa, otirā te whai pānga ki tōna ake ao.  Kua kite au i ngā āheinga a  ngā ākonga mō te whakamahi i ngā momo rawa matihiko nei pērā i te īpapa, rorohiko, pukarangi, tī-papa ahakoa te momo rawa e āhei ana te raweke haere me te whai mōhiotanga kia tutuki pai ngā mahi.

Mā te whakamahi tika i ngā rawa matihiko nei kia whai hua ai ngā puna mātauranga a ngā ākonga koia rā te huarahi mōku.  Te whakamahi tika i ngā rawa matihiko i roto i ngā mahi, i ngā akoranga o ia rā ka whai wāhi te whakapakari ngā akoranga a ngā ākonga otirā te whakawhānui i ngā pūkenga matihiko nei.   He maha ngā pātai ka kaha pātaihia, e pēwhea tātou e whakaemi i ēnei pūkenga kia whakarite i wā tātou ākonga kia tutuki pai te mahi ahakoa te aha, ahakoa a whea.

Nā reira?

I tēnei tau i uru tōtika mātou o Poumua ki roto i te ao Tīemiemi ahakoa kua whakamahi kē ahau i te tīemiemi he mea tauhou ki roto o Poumua.  I te noho āmaimai ahau ēhara mō ngā ākonga te take ko ngā kaiako kē, he uaua ki te kore tētahi kaiako i te hoe i te waka orite, heoi ki te tainatōra ōna whakaaro ka pērā hoki tōna aro ki ngā mahi o Tīemiemi.  Ki ahau nei ko te huarahi tīemiemi te huarahi pai rawa kua whāia e mātou hei whakarite kōpaki hiko mō ngā ākonga.  Mā tīemiemi ka rongo, ka kite, ka pānui i te reo o te ākonga.  Ko te whāinga kia noho matihiko ngā mahi ka āhua whakarerea ngā pukapuka.  Heoi kei taua ao tonu tātou e noho taiapa nei ki ngā āo e rua.  

Ko tāku he rapu i taku wāhi kia noho taurite ki ngā ao e rua te ao kikokiko, otirā te ao matihiko.  Heoi nā te kaha whai i ngā āhuatanga ka kite ki runga i ngā waea atamai, ngā īpapa, ngā rorohiko.  ka kōrero ka pānuihia, ka mātakihia, ā ka tirohia ki runga i ngā pūtirotiro pērā i a pukamata, tiriata, paeāhua, atapaki aha atu aha atu.  Kua mōhio pai rawa tātou koia rā te ao ō a tātou akonga.  Ki roto o Poumua ka whakamahi ngā ākonga i ngā pukarangi, he hunga ka whakamahi i ngā īpapa heoi kua nawhe ngā rawa matihiko mō ia ākonga o Poumua.  

Ko tāku he akiaki i tēnei āhuatanga o te flipped learning.  Kua tīmata i tēnei tau, heoi kua kaha kite au ka noho ngū ngā ākonga ki roto i tōna ake mirumiru mahi ai.  Kei te rapu tonu i te huarahi kia noho taurite te ao matihiko me te ao akonga ki te kaiako, otirā ākonga ki te ākonga.  

Nā wai rā?

Ko nga nekenekehanga o te ako matihiko i roto i te akomanga, puta noa i te motu, i te ao he mea e kaha whai whai haere e ngai tātou kaiako mā.  Ko te take i pērā rawa te whai nā te maha o ngā ākonga e noho ki runga i wā rātou rawa atamai.  Ko te whāinga kia eke ngā kaiako katoa ki tēnei o ngā huarahi, heoi he uaua mā rātou nā te kore hiahia, nā te kore whakapono koia nei te huarahi hei whāinga mā tātou.  Ko tāku noa mō te hunga kaiako e noho āwangawanga ana me kaha whakapā atu ki te hunga kaiako e mau nei i aua pūkenga, rānei whai i ngā huarahi whakapakari pūkenga, hei pāinga mōu anō.  Mōku ake whakapono ana ahau inā he oranga kei roto mō ngā ākonga koia rā te mea nui, ko ngā ākonga. Mō ngā tamariki hei pāinga mō anamata.

Reference

Daggett, B. (2014). Addressing Current and Future Challenges in Education. Retrieved from http://www.leadered.com/pdf/2014MSC_AddressingCurrentandFutureChallenges.pdf

Hattie, J. (2009). Visible learning: A synthesis of over 800 meta-analyses relating to achievement. London: Routledge.